Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju labprāt dotos pensijā krietni agrāk, nekā to šobrīd atļauj likums. Īpaši spilgti šāda vēlme parādās jauniešu vidū, kur daudzi sapņo par darba gaitas beigšanu jau ap 50 gadu vecumu.
Jaunākā “SEB bankas” un “Norstat Latvija” aptauja rāda, ka tikai retais būtu gatavs turpināt strādāt līdz oficiālajam pensionēšanās vecumam, ja vien būtu cita finansiāla iespēja. Šī tendence liecina par būtiskām izmaiņām sabiedrības uzskatos par to, cik lielu dzīves daļu mēs vēlamies veltīt algotam darbam.
Jaunības sapnis par agru atpūtu
Interesanti, ka tieši paši jaunākie respondenti, kuri ir vecumā no 18 līdz 29 gadiem, visvairāk tiecas pēc agras pensionēšanās. Ceturtā daļa šo jauniešu vēlētos pārtraukt strādāt jau 50 gadu vecumā, bet vēl tikpat daudz gribētu to izdarīt līdz 55 gadiem. Tas nozīmē, ka vairāk nekā puse jaunās paaudzes neredz sevi strādājam ilgstoši līdz sirmam vecumam.
Salīdzinot dažādas vecuma grupas, redzams, ka trīsdesmitgadnieki ir nedaudz reālistiskāki, taču arī viņu vidū vēlme pēc brīvības ir liela. Tikai niecīgi 4% cilvēku vecumā no 30 līdz 39 gadiem labprāt strādātu līdz valstī noteiktajam limitam. Arī dzimumu griezumā ir atšķirības – sievietes kopumā vēlas doties pensijā agrāk nekā vīrieši. Kamēr lielākā daļa dāmu vēlētos atpūsties jau pirms 60 gadu sasniegšanas, vīriešu vidū šis rādītājs ir nedaudz zemāks, liecinot par viņu gatavību darba tirgū palikt ilgāk.
FIRE kustība un finansiālā neatkarība
Eksperti šādu sabiedrības noskaņojumu saista ar pasaulē populāro “FIRE” kustību. Šis saīsinājums nozīmē mērķtiecīgu tiekšanos pēc finansiālās neatkarības, lai varētu pensionēties pēc iespējas ātrāk. Galvenā ideja ir dzīvot no uzkrājumiem vai pasīvajiem ienākumiem, nevis paļauties uz ikmēneša algu līdz pat vecumdienām. “Investoru festivāla” rīkotāja Inta Buša skaidro, ka cilvēki arvien vairāk sāk novērtēt savu laiku un meklē veidus, kā to atgūt no darba devējiem.
Tomēr šeit parādās liela pretruna. Lai gan septiņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem gribētu doties pensijā ātrāk, liela daļa no viņiem neko nedara, lai šo mērķi sasniegtu. Aptuveni 31% aptaujāto vispār neveic nekādus ieguldījumus un pat neplāno to sākt. Tas rada situāciju, kurā vēlme pēc agras atpūtas paliek tikai sapņu līmenī, jo nav finansiālā pamata, uz kura šo brīvību būvēt.
Kas kavē iedzīvotājus ieguldīt
Lielākais šķērslis ceļā uz investīcijām Latvijā joprojām ir naudas trūkums. Vairāk nekā puse aptaujāto godīgi atzīst, ka pēc ikdienas izdevumu segšanas viņiem vienkārši nepaliek nekas pāri, ko varētu regulāri noguldīt vai ieguldīt. Cilvēkiem ir svarīgākas prioritātes, piemēram, esošo kredītu atmaksa un rēķinu apmaksa, kas neļauj domāt par tālāku nākotni.
Otrs būtisks faktors ir zināšanu trūkums. Daudzi jūtas nedroši, jo neizprot, kā darbojas finanšu tirgi, un baidās pieļaut kļūdas. Aptuveni 22% respondentu tieši bailes zaudēt grūti nopelnīto naudu attur no jebkādām darbībām. Tajā pašā laikā ir arī daudz tādu, kuri investēšanu nenoraida pavisam, bet gan atliek to uz vēlāku laiku, cerot, ka nākotnē viņu finansiālā situācija uzlabosies vai zināšanu kļūs vairāk.
Speciālisti uzsver, ka galvenā atšķirība starp naudas glabāšanu “zeķē” un ieguldīšanu ir laika faktors un tā dēvētie saliktie procenti. Ja nauda vienkārši stāv parastā bankas kontā, tās vērtību pamazām grauž inflācija. Savukārt investējot tiek izmantots princips, ka nopelnītā peļņa laika gaitā pati sāk pelnīt papildu naudu.
Oļegs Andrejevs no “SEB bankas” norāda, ka ieguldīšana nav ātrs process, bet gan maratons. Lai sasniegtu finansiālo neatkarību līdz 50 vai 55 gadu vecumam, procesam būtu jāsākas pēc iespējas agrāk. Pat nelielas, bet regulāras summas ilgtermiņā var izveidot ievērojamu kapitālu, pateicoties tieši šim matemātiskajam efektam, kur peļņa tiek reinvestēta.
Investoru festivāls kā vieta pieredzes apmaiņai
Tiem, kuri vēlas uzzināt vairāk par kapitāla veidošanu, 2026. gada 6. jūnijā VEF Kvartālā Rīgā notiks vērienīgs pasākums – Investoru festivāls. Pasākuma mērķis ir pulcēt gan pieredzējušus ekspertus, gan tos, kuri tikai sāk interesēties par savu finanšu nākotni. Diskusijas notiks uz trim dažādām skatuvēm, kas būs piemērotas dažādiem zināšanu līmeņiem – no tehnoloģiju entuziastiem līdz jauniem investoriem, kuri vēl tikai meklē savu pirmo soli.
Šādas iniciatīvas palīdz mazināt bailes un nezināšanu, kas aptaujā tika minēti kā galvenie šķēršļi. Festivāls ir viena no iespējām klātienē dzirdēt reālus pieredzes stāstus un praktiskus padomus par to, kā teorētisko vēlmi pēc agras pensionēšanās pārvērst reālā rīcības plānā. Aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā tūkstotis cilvēku, skaidri parāda – interese par brīvību ir milzīga, atliek vien atrast veidus, kā to sasniegt.
